Ziemasvētku pasaka ar laimīgām beigām ikšķiliešu interpretācijā

Šis Jaunais gads ikšķilietes Gunas Jākobsones mājās būs daudz priecīgāks. Ja 2010.gadu viņa kopā ar ģimeni sagaidīja šaurā vienistabas dzīvoklītī Ābolu ielā, tad šogad visa saime tikusi pie daudz plašāka mitekļa – labiekārtota divistabu dzīvokļa Melioratoru ielā. Pirms gada viņai kaut kas tāds pat sapņos nerādījās...

Guna viena pati audzina divas meitas, par tehnisku darbu bērnudārzā saņem visai pieticīgu atalgojumu un nekad nevarētu atļauties īegādāties vai īrēt šādu dzīvokli. Tik patīkamas pārmaiņas viņas dzīvē notikušas vien pateicoties Ikšķiles pašvaldības rūpēm un deputātu sapratnei.

Septembrī Ikšķiles novada domes deputāti pēc dzīvokļu komisijas ierosinājuma piekrita dzīvojamās platības maiņai, atbalstot kāda pusmūža vīrieša vēlmi pārcelties no labiekārtota divistabu uz vienistabas dzīvokli, kur līdz šim mita Guna.

Vīrietis bija uzkrājis komunālos parādus, kas kopā ar soda naudu sniedzās pāri tūkstoš latiem. Ikšķiles novada domes sociālā dienesta vadītāja Dzintra Švirkste skaidroja, ka viņš ir ilgtošs bezdarbnieks un nav spējīgs nomaksāt parādus. Jāpiebilst, ka vīrietim  arī nav laba veselība un viņš nekad nav strādājis algotu darbu, līdz ar to izredzes atmaksāt parādu līdzinās nullei. Līdz šim viņu bija uzturējusi māte, pēc kuras nonākšanas pansionātā vīrietis palika viens un viņa vienīgais ienākums ir sociālie pabalsti.

Jāatzīst, ka šis bija pirmais tāds gadījums Ikšķiles pašvaldībā, tāpēc deputātiem  nenācās viegli pieņemt šādu lēmumu. “Sociālo lietu komitejā bija pretrunīgas diskusijas, bet rezultātā nonācām pie tā, ka, pirmkārt, mēs palīdzam sievietei ar diviem bērniem radīt labākus sadzīves apstākļus, kā arī novēršam risku, ka konkrētais kungs par parādiem tiek izlikts no dzīvokļa. Jācer, ka jaunajā mājvietā viņš īri varēs nomaksāt.”

Kā pastāstīja Guna, par vienistabas dzīvoklīti Ābolu ielā viņa maksājusi tikai nieka trīs latus mēnesī, toties labierīcību nekādu – ūdens sūknis pagalmā, tualete  - gaitenī.

Maiņas ceļā Guna ieguvusi dzīvokli, kurā ir divas izolētas istabas, virtuve un vannas istaba. Viņa atklāj, ka dzīvoklim nepieciešams remonts, kuram pagaidām nav naudas, taču apstākļi ir daudz labāki. Pagaidām liels prieks par to vien, ka abām meitenēm – Sindijai un Lindai – ir atsevišķa istaba. Savs stūrītis arī melnajam runcim Ansim, šinšilai Mīļumam un kāmīšu pārim – Feliksam un Tomai.

Arī Gunai nebūs viegli nomaksāt  komunālos maksājumus, kas šajā dzīvoklī ir daudzkārt lielāki, bet viņa cer uz pašvaldības atbalstu. Jau tagad mazajai Sindijai, kura apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi “Urdaviņa”, izdevumus par uzturēšanos bērnudārzā pilnībā sedz pašvaldība. Tāpat pašvaldībai būs jānomaksā iepriekšējā īrnieka parādi, ko Gunai izdarīt nav pa spēkam.

Jautājām Dzintrai Švirkstei, kura ir arī dzīvokļu komisijas priekšsēdētāja vai, ņemot vērā šo precedentu, mainīties gribētāju skaits strauji nepieaugs. “Pašvaldības dzīvokļu mums ir ļoti maz. Izvēles iespējas ir ierobežotas, ja nu vienīgi no labāka dzīvokļa uz sliktāku,” norāda Dz.Švirkste.